*** Sveicināti SIA "DIALOGS AB" Mācību centrs mājas lapā! Piesakies uz šī brīža aktuālākajiem kursiem un semināriem - "Investēšana un tirdzniecība finanšu instrumentu tirgos (FX, Futures, Options, CFDS, Securities, Bonds u.c.)", "PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA", “Angļu valoda (ar un bez priekšzināšanām)”, "Datorzinības (ar un bez priekšzināšanām)", "Loģistikas darbinieks", "Projektu vadība", "Mazā biznesa organizēšana" - zvani 27766277 *** *** Kompetenti un sertificēti DARBA AIZSARDZĪBAS pakalpojumi - zvani 29516000 ***

Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā

Stundu skaits: 4

Pieteikties
Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā. 
Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācība pārtikas higiēnas jomā
 

Mācību kursa “Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” saturs

1. Vispārīgā daļa:

1.1. galveno pārtikas apriti reglamentējošo Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību raksturojums;

1.2. pārtikas uzņēmēju pienākumi un atbildība;

1.3. pārtikas aprites uzraudzība un kontrole Latvijā.

2. Pārtikas kvalitāte un nekaitīgums:

2.1. pārtikas kvalitātes un nekaitīguma jēdzieni;

2.2. izplatītāko pārtikas izraisītu slimību raksturojums;

2.3. izplatītākie pārtikas piesārņošanas iemesli, piesārņojuma mehānismi un profilakses pasākumi piesārņojuma novēršanai.

3. Personāla higiēnas prasības.

4. Pārtikas higiēna:

4.1. vispārīgās un īpašās higiēnas prasības;

4.2. laba higiēnas un laba ražošanas prakse pārtikas uzņēmumā;

4.3. pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēmas pamatprincipi.

Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā

Par mācību kursa “Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” apguvi tiek izsniegta Apliecība atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 545 (2015. gada 29. septembrī (prot. Nr. 51 33. §)) “Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā”.

 


Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā

Noderīga informācija:

Pārtikas uzraudzība

 

Pārtikas aprite ir viena no visstingrāk reglamentētajām uzņēmējdarbības jomām un cilvēkiem, kas kā komersanti iesaistās kādā no pārtikas aprites posmiem, ir jābūt gataviem ievērot virkni normatīvo aktu prasību – gan Eiropas Savienības regulas un lēmumus, gan Latvijas likumus un Ministru Kabineta noteikumus.

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, par pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti atbildīgs ir pārtikas uzņēmums.

Lai garantētu patērētājiem drošu un nekaitīgu pārtiku, pārtikas uzņēmumiem ir jāievieš paškontroles sistēma , kas ietver katra pārtikas aprites posma uzraudzību un analīzi, nosaka posmus pārtikas apritē, kas ir kritiski jeb bīstami pārtikas drošībai un nekaitīgumam un ievieš efektīvas kontroles un uzraudzības procedūras šajos posmos.

Pārtikas aprites valsts uzraudzība ir viena no galvenajām PVD funkcijām, tāpēc, īstenojot principu „kontrole no lauka līdz galdam”, PVD inspektori nodrošina regulāru normatīvo aktu prasību uzraudzību visos pārtikas aprites posmos – produktu ieguvē, ražošanā, tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā.

Lai sakārtotu pārtikas nozari valstī, PVD ir apzinājis un reģistrējis visus pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumus, piešķirot katram uzņēmumam reģistrācijas numuru. Reģistrētie uzņēmumi ir apkopoti PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumi, kuri nav reģistrēti PVD, uzskatāmi par tādiem, kas veic nelegālu uzņēmējdarbību.

Katru dienu PVD inspektori veic pārtikas uzņēmumu plānveida pārbaudes, kas tiek organizētas pamatojoties uz PVD inspekciju plānu. Tajā katrai pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu grupai ir noteikts minimālais pārbaužu biežums gadā, to skaits svārstās no vienas reizes ceturksnī līdz vienai reizei divos gados. Veidojot inspekciju plānu, Pārtikas un veterinārais dienests izvērtē katra konkrētā uzņēmuma ražošanas apjomus, riska faktorus, iepriekšējo inspekciju rezultātus un arī iedzīvotāju sūdzības.

Saņemot patērētāju sūdzības, informāciju no citām iestādēm vai iespējama riska gadījumos tiek veiktas ārpuskārtas pārbaudes. Lai iegūtu objektīvu informāciju par pārtikas nekaitīgumu un higiēnas prasību ievērošanu, inspektori regulāri ņem produktu paraugus un nosūta laboratoriskajām pārbaudēm. Gadījumos, ja uzņēmumi neievēro normatīvo aktu prasības, PVD inspektoriem ir tiesības piemērot sankcijas – brīdinājumu, naudas sodu, produktu izplatīšanas apturēšanu vai izņemšanu no apgrozības, līdz pat uzņēmuma darbības apturēšanai. 

Pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli plāno, organizē un koordinē PVD Pārtikas uzraudzības departaments.

​Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā

Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā


 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 545 

Rīgā 2015. gada 29. septembrī (prot. Nr. 51 33. §)

Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 
8. panta piekto daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā pārtikas apritē nodarbinātās personas (turpmāk – darbinieks) apmācāmas pārtikas higiēnas jomā;

1.2. prasības attiecībā uz mācību kursa “Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk – mācību kurss) programmu un apliecību par mācību kursa noklausīšanos (turpmāk – apliecība).

 

2. Pārtikas higiēnas jomā apmāca darbiniekus:

2.1. kas uzsāk darbu pārtikas apritē, bet nav ieguvuši profesionālo kvalifikāciju nevienā pārtikas nozares specialitātē;

2.2. kas ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju kādā pārtikas nozares specialitātē, bet vairāk nekā trīs gadus nav bijuši nodarbināti pārtikas apritē.

 

3. Mācības pārtikas higiēnas jomā nav nepieciešamas, ja darbinieks:

3.1. uzsākot darbu pārtikas apritē, ne agrāk kā pirms 12 mēnešiem ir ieguvis profesionālo kvalifikāciju kādā pārtikas nozares specialitātē;

3.2. nodarbināts tikai fasētu pārtikas produktu uzglabāšanas, pārvadāšanas un izplatīšanas jomā un produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu;

3.3. nodarbināts primārajā ražošanā.

 

(Grozīts ar MK 07.06.2016. noteikumiem Nr. 356)

4. Darbinieka profesionālo kvalifikāciju apliecina profesionālo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kas izsniegts normatīvajos aktos par profesionālo izglītību noteiktajā kārtībā, vai ārvalstīs iegūts profesionālo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kas Latvijā atzīts normatīvajos aktos par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu noteiktajā kārtībā.

 

5. Darbinieks, uzsākot darbu pārtikas apritē, apgūst noteikto mācību kursu (1. pielikums). Mācību kursa apjoms ir vismaz trīs astronomiskās stundas.

 

6. Darbinieks reizi trijos gados mācību kursu apgūst atkārtoti.

 

7. Mācību kursu ir tiesīga pasniegt persona, kas atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

7.1. ir ieguvusi augstāko izglītību ar pārtikas nozari saistītā specialitātē;

7.2. ir ieguvusi augstāko izglītību medicīnā, veterinārmedicīnā, sabiedrības veselībā, ķīmijā, agronomijā vai bioloģijā, ja personai ir atbilstoša darba pieredze pārtikas higiēnas un pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas jomā un dokumentāri apliecinājumi par papildu izglītību pārtikas higiēnas jomā, tostarp pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēmas apgūšanā.

 
 

8. Ja uzņēmumā strādā persona, kas atbilst šo noteikumu 7. punktā minētajām prasībām, tā var pasniegt darbiniekiem mācību kursu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu.

 

9. Persona, kas vada mācību kursu:

9.1. pēc mācību kursa apguves darbiniekam izsniedz apliecību, norādot tajā mācību kursa apjomu (2. pielikums);

9.2. izveido un uztur to darbinieku reģistru, kuri ir apguvuši mācību kursu. Reģistrā norāda:

9.2.1. darbinieka vārdu, uzvārdu un personas kodu;

9.2.2. apliecības numuru un izsniegšanas datumu.

 

10. Atzīt par spēku zaudējušiem 2005. gada 14. jūnija Ministru kabineta noteikumus Nr. 409 “Pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 96. nr.; 2007, 65. nr.).