Java programmēšanas pamati (V)

Stundu skaits: 160

Java programmēšanas pamati

Java programmēšanas pamati

Prasības iepriekšējai izglītībai – Vidējā izglītība
Priekšzināšanu līmenis – Datora lietošanas pamatprasmes

Profesionālās pilnveides izglītības programmas sasniedzamie mācīšanās rezultāti (ietver zināšanas, prasmes un kompetences, t.sk., apgūt, iepazīt, iegūt):

• pamatzināšanas programmēšanas jomā;
• Javas programmēšanas pamatzināšanas;
• ieskatu Java bibliotēku izmantošanā;
• dažādas darbības ar datiem;
• programmēšanas pamatprincipus;
• Iepazīties ar datu veidiem, to atšķirībām;
• izpratni par datu masīvu apstrādi;
• priekšstatu un iemaņas darbā ar OO (object oriented) programmēšanu.

Saturs:
● Iebūvēto datu tipi, darbības ar tiem.
● Objektu-orientēta programmēšana Java.
● Paketes un interfeisi.
● Šķires – apvalki.
● Darbs ar rindām.
● Šķires – kolekcijas.
● Šķires – utilītes jeb rīki.
● Grafiska interfeisa izveidošanas principi.
● Grafiskie primitīvi.
● Pamatkomponenti.
● Komponentu ievietošanu.
● Notikumu apstrāde.
● Satura izveidošana.
● Appleti.
● Attēlojums un skaņa.
● Izņēmuma situāciju apstrāde.
● Ievades/izvades plūsmas.
● Tīklu līdzekļi Java.
● Java attīstība.

Kursu kalendārs

Java ir firmas Sun Microsystems izstrādāta objektorientēta programmēšanas valoda. Valoda, kuras sākotnējais nosaukums bija Oak, tika veidota kā C++ aizstājēja, lai gan tās funkcionalitāte ir tuvāka Objective C.

Vēsture
Valodu 1991. gadā izstrādāja Džeimss Goslings (James Gosling), Patriks Noutons (Patrick Naughton), Kriss Varts (Chris Warth), Eds Franks (Ed Frank) un Maiks Šeridans (Mike Sheridan) no kompānijas Sun Microsystems, kā daļu no Zaļā projekta (Green project). Bija nepieciešami 18 mēneši, lai radītu strādājošu versiju. Toties atklātībā primo reizi tā tika laista 1994. gadā, bet 1995. gadā kļuva plašāk pazīstama pēc tam, kad Netscape paziņoja par nodomiem iekļaut tās atbalstu savā Navigator pārlūkprogrammā.

…