Spāņu valoda (bez un ar priekšzināšanām)
Stundu skaits: 48-76
Pieteikties
Mērķis
Spāņu valodas kursi
Apgūt spāņu valodas pamatzināšanas, ietverot galvenās gramatikas tēmas; apgūt spāņu valodas fonētiku un gramatisko sistēmu; apgūt nepieciešamo vārdu krājumu un prasmes sazināties spāņu valodā dažādās ikdienas darba situācijās; saprast elementāru rakstītu un dzirdētu informāciju.
Valodas apguves līmeņi:
A1 (bez priekšzināšanām): 60ak.st.
A2 (ar nelielām priekšzināšanām): 48ak.st.
B1 (ar priekšzināšanām): 60ak.st.
B2 (ar priekšzināšanām): 76ak.st.
C1 (ar priekšzināšanām): 76ak.st.
Spāņu valodas kursi
Tēmas
-
Gramatika.
-
Sasveicināšanās. Oficiālās un neoficiālās iepazīšanās formas, iepazīstināšana. Pieklājības frāzes.
-
Informācija par personu. Ģimene.
-
Paradumu raksturojums, intereses, hobiji.
-
Dienu, mēnešu un gadalaiku nosaukumi. Krāsas. Laika apstākļi.
-
Pulksteņa laiks. Dienas kārtība.
-
Darbs, profesijas. Darba pienākumi.
-
Personas prasmes. Darba piedāvājumi un prasības.
-
Vēstuļu rakstīšana. E-pasts.
-
Sarunas pa telefonu.
-
Datumi. Sarunāt tikšanos.
-
Iepirkšanās. Saskarsme veikalā. Izvaicāšana par interesējošu preci.
-
Ēšanas paradumi Spānijā un Latvijā. Ēdienu un dzērienu nosaukumi. Galda piederumu nosaukumi. Maltīte mājās un restorāna apmeklējums Ēdienkarte. Ēdiena pasūtīšana. Norēķināties par maltīti.
-
Svētki un svinamās dienas.
-
Brīvā laika pavadīšana, kultūras pasākumu apmeklējumi. Izteikt viedokli par filmu, grāmatu.
-
Mājoklis, dzīvokļa apraksts. Ikdienā sastopamie priekšmeti.
-
Veselība, slimības, vizīte pie ārsta.
-
Ceļojumi. Viesnīcas, biļešu rezervēšana.
-
Vietas apraksts. Ceļa jautāšana / stāstīšana.
-
Spānijas ģeogrāfija, pilsētas. Barselona.
- u.c.
Spāņu valodas kursi. Ieguvumi un rezultāts
Spāņu jeb kastīliešu valoda (español jeb castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes, romāņu valodu grupas valoda, kura ir dzimtā valoda gandrīz 400 miljoniem cilvēku galvenokārt Ibērijas pussalā un Amerikā.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Sp%C4%81%C5%86u_valoda
Skaņu izruna spāņu valodā
- a — a
- b — vārda sākumā vai pēc m un n — b, citur — v
- c — k izņemot pirms e un i, kad izrunā kā θ (šļupstošs s)
- ch — č
- d — d
- e — e
- f — f
- g — g, izņemot pirms e un i, kad izrunā kā h
- gu — pirms e un i — g
- h — neizrunā
- i — i
- j — h
- k — k (tikai aizgūtos vārdos)
- l — l
- ll — ļj (var variēt, piem., lj, ļ, j atkarībā no reģiona)
- m — m
- n — n
- ñ — ņj
- o — o
- p — p
- qu — k
- r — r
- s — s
- t — t
- u — u
- v — vārda sākumā vai pēc m un n — b, citur — v
- w — w (tikai aizgūtos vārdos)
- x — ks
- y — pirms patskaņiem — j,atsevišķi — i
- z — θ (šļupstošs s)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
|
|
