Web programmēšanas pamati (V)

Stundu skaits: 160

Web programmēšanas pamati

Web programmēšanas pamati

Prasības iepriekšējai izglītībai – Vidējā izglītība
Priekšzināšanu līmenis – Datora lietošanas pamatprasmes

Profesionālās pilnveides izglītības programmas sasniedzamie mācīšanās rezultāti (ietver zināšanas, prasmes un kompetences):

• Interneta darbības principi;
• HTML, CSS un JavaScript pamati;
• Tīmekļa standarti;
• W3C validatoru akceptēto vietņu veidošana;
• Izveidoto vietņu publicēšana un atbalstīšana;
• Orientēšanās satura pārvaldības sistēmās (Joomla!, Drupal, WordPress)

Kursu kalendārs

Datorprogrammēšana jeb, biežāk lietotais nosaukums, programmēšana ir datorprogrammas izveides process. Tas ietver datorprogrammas pirmkoda projektēšanu, rakstīšanu, atkļūdošanu, testēšanu un uzturēšanu. Šis pirmkods tiek rakstīts kādā programmēšanas valodā. Programmēšanas nolūks ir izveidot lietojamu programmu, kas atbilst iecerētajai darbībai un parametriem. Šis process bieži prasa īpašas zināšanas daudzās dažādās jomās, piemēram, programmas pielietošanas sfēru, specializētus algoritmus un formālo loģiku.

Cilvēkus, kas veic programmēšanas darbus, sauc par programmētājiem.

Mūsdienās programmēšanā izmanto īpašas programmu izstrādes vides, kurās parasti ir ietverts teksta redaktors pirmkoda ievadīšanai un labošanai, lietotāja saskarnes un attēlu redaktors, atkļūdotājs kļūdu atrašanai un novēršanai, kompilators pirmkoda pārkodēšanai izpildāmā mašīnkodā un citi moduļi.

Programmējamas ierīces pastāvēja vismaz kopš 1206. gada, kad polimāts Al-Džazari izgudroja automātus, kurus varēja mehāniski programmēt ar mietiem un citiem elementiem, lai tie spēlētu dažādus ritmus.[1]

Taču pirmā datorprogramma tika radīta 1843. gadā, kad Ada Lavleisa publicēja algoritmu, kas bija domāts, lai aprēķinātu Bernulli skaitļus ar Čārlza Bebidža analītisko mašīnu.[2]

Pirmās programmas bija rakstītas mašīnkodā, kas bija atkarīgs no konkrētas mašīnas instrukciju kopas, kuru visbiežāk pierakstīja binārajā kodā. Drīz tika izveidotas asamblervalodas, kurās programmētāji varēja norādīt izpildāmās instrukcijas teksta formātā (piem. “ADD X”, “TOTAL”). Asamblervalodas izmantoja saīsinājumus katram instrukciju kodam un cilvēkam saprotamus nosaukumus atmiņas adresēm. Taču mašīnām ar atšķirīgām instrukciju kopām ir nepieciešamas atšķirīgas asamblervalodas, jo asamblervaloda ir vienkārši cits veids kā pierakstīt mašīnkodu.

…